Mākslīgā intelekta (MI) modeļi tagad spēj atrast drošības nepilnības sistēmās un palīdzēt tās nesankcionēti izmantot. Uzbrucēji, protams, nesēž rokas klēpī salikuši un izmanto šīs nepilnības nepieredzētos apjomos, bet sistēmu īpašnieki ar MI palīdzību var tās atrast un novērst pirmie. Ikvienam, kam pieder programmatūra vai kas to izstrādā, drošībai tagad jābūt prioritāšu saraksta augšgalā.
Par MI atbalstītiem uzbrukumiem rakstījām jau šomēnes, un pie šīs tēmas atgriežamies apzināti. Savā darbā ikdienā redzam, cik viegli tagad ir atrast drošības problēmas kodā – gan mums, gan ikvienam, kas vēlas tam uzbrukt.
Kas mainījies uzbrucējiem
2025. gada novembrī Anthropic ziņoja par spiegošanas kampaņu, kurā uzbrucēji izmantoja uzņēmuma rīku Claude Code pret aptuveni trīsdesmit organizācijām visā pasaulē. Anthropic lēš, ka MI paveica 80–90 % darba, bet cilvēki iesaistījās tikai laiku pa laikam. MI nosūtīja tūkstošiem pieprasījumu, bieži vairākus sekundē.
2026. gada maijā Google Threat Intelligence Group aprakstīja pirmo nulles dienas ievainojamības izmantošanas rīku, kas, pēc grupas vērtējuma, izveidots ar MI palīdzību. Noziedzīgi grupējumi plānoja to izmantot masveida uzbrukumiem populāram atvērtā koda administrēšanas rīkam, apejot tā divfaktoru autentifikāciju. Nepilnība bija lietotnes loģikā: izstrādātājs kodā bija ierakstījis pieņēmumu par to, kam var uzticēties.
Pastāv maldīgs priekšstats, ka sacensība ievainojamību atrašanā ar MI vēl tikai sāksies. Patiesībā tā jau ir sākusies. Uz katru nulles dienas ievainojamību, kuras izcelsmi varam izsekot līdz MI, visticamāk, ir vēl daudzas citas.
Uzbrucēji arī rīkojas ātrāk, nekā tiek izlaisti labojumi. Mandiant pārskatā M-Trends 2026 vidējais laiks līdz ievainojamības izmantošanai novērtēts kā mīnus septiņas dienas – tas nozīmē, ka uzbrukumi bieži sākas, pirms labojums vispār ir pieejams. Jau sesto gadu pēc kārtas ievainojamību izmantošana bija biežākais veids, kā uzbrucēji iekļuva organizācijās: tā veidoja 32 % no Mandiant izmeklētajiem ielaušanās gadījumiem.
Kas mainījies programmatūras īpašniekiem
Tie paši modeļi atrod nepilnības arī koda īpašniekiem. 2026. gada janvārī OpenSSL – šifrēšanas bibliotēka, uz kuras balstās liela daļa interneta drošo savienojumu, – novērsa 12 ievainojamības. Drošības uzņēmums AISLE atrada visas 12 ar savu autonomo MI analīzes rīku. Dažas no šīm nepilnībām kodā bija kopš 1998. gada – bibliotēkā, ko drošības speciālisti pēta jau gadu desmitiem.
To redzam arī savā darbā. Mitigate izstrādā pielāgotu programmatūru kopš 2011. gada, un ar mūsdienu MI modeļiem mēs savā kodā, arī vecākās sistēmās, atrodam drošības problēmas, kuru atklāšanai agrāk būtu vajadzējis daudz speciālistu laika. Programmatūras uzņēmumam to atzīt nav patīkami. Mēs to sakām, jo sagaidām to pašu lielākajā daļā sistēmu, kas rakstītas pirms šo rīku parādīšanās, neatkarīgi no tā, kas tās rakstījis. Turklāt MI padara pirmo pārbaudes kārtu tik lētu, ka to var atkārtot, tāpēc ir mazāk iemeslu gaidīt.
Uztveriet drošību kā pirmo prioritāti
Par MI ir daudz troksņa, un ir vilinoši to visu vienkārši ignorēt. Taču drošības jautājumos ieklausieties arī turpmāk. Ja MI var paveikt lielāko daļu darba, lai atrastu nepilnību un to izmantotu, tad sistēma, kas desmit gadus darbojusies bez neviena incidenta, par savu drošību pasaka maz. Iespējams, tā vienkārši nekad nav pārbaudīta ar tiem rīkiem, ko uzbrucēji izmanto tagad.
Aicinām ikvienu programmatūras īpašnieku un izstrādes komandu sekot līdzi tam, kas notiek drošības jomā, un rīkoties:
- Izvirziet drošību pirmajā vietā ikvienas jums piederošās sistēmas plānā, īpaši vecākām sistēmām, pie kurām strādājušas vairākas komandas un kurām pievienotas daudzas integrācijas.
- Pieņemiet, ka pastāv vājās vietas, kuras vēl neesat atraduši, un pārbaudiet šo pieņēmumu ar pirmkoda pārbaudi, izmantojot MI.
- Atstājiet atbildību par rezultātu pieredzējušu inženieru ziņā. MI palaiž garām reālas ievainojamības un ziņo par tādām, kuru nav, tāpēc kādam katrs atradums ir jāapstiprina, jānovērš un labojums jānotestē. Tukšs atradumu saraksts nepierāda, ka sistēma ir droša.
- Izstrādes komandas to pašu pārbaudi var veikt jaunam kodam pirms tā laišanas darbā, lai produkcijā nonāktu mazāk nepilnību.
- Pārbaudē vadieties pēc atzīta standarta, piemēram, tīmekļa lietotnēm – pēc OWASP Application Security Verification Standard 5.0 versijas.
- Pirms kādam rīkam piešķirat piekļuvi, vienojieties, kā tiks apstrādāts pirmkods, un nepieļaujiet, ka pārbaudē nonāk produkcijas piekļuves dati vai klientu dati.
Ja sistēmai, no kuras esat atkarīgi, pēdējā gada laikā nav veikta drošības pārbaude, iekļaujiet to plānā šajā ceturksnī šodien.